10. Tēze: Nacionāldemokrātismā tautas kustība ir galvenā politiskās darbības forma, metapolitika– galvenā stratēģija.

Ikviena veiksmīga nacionālistu organizācija ir kustība, kuras darbības pamatā ir noteikta misijas apziņa un kopiena, kas sevi velta šīs misijas īstenošanai. Šī nacionālā misija ir tautas apvienošana ciešā kopībā. Mūs varbūt šķeļ partejiskie, sociālie vai reliģiskie jautājumi, taču vieno nacionālā ideja – ideja par kopīgām saknēm un kopīgu likteni. Organizācijas jeb kustības kopiena ne tikaiTurpināt lasīt “10. Tēze: Nacionāldemokrātismā tautas kustība ir galvenā politiskās darbības forma, metapolitika– galvenā stratēģija.”

9. Tēze: Demokrātiskā korporatīvisma sistēma ir vienīgais ceļš nācijas varai savā valstī.

Tauta ir suverēns un vienojošais elements efektīvas demokrātijas darbībā. Demokrātiskas sistēmas mērķis ir tautas kopējais labums. Bez tautas nav patiesas demokrātijas, jo tādējādi nav pamata kopējam labumam – šāda pseidodemokrātija pārvēršas par aizsegu oligarhijai, kas valsti izmanto savam labumam. Šī ir fundamentāla politiskā sadursme, kas vijas cauri visai civilizācijas vēsturei – sadursme starp tautas varuTurpināt lasīt “9. Tēze: Demokrātiskā korporatīvisma sistēma ir vienīgais ceļš nācijas varai savā valstī.”

8. Tēze: Ģimene un kopiena ir tautu un civilizāciju veidojošās pamatšūnas.

Nacionāldemokrātisms nozīmē individuālisma pārvarēšanu, personību iekļaujot veselumā. Šādā skatījumā sabiedrības pamatšūna nav atsevišķais indivīds, bet gan mazākā cilvēku kopdzīves forma – ģimene. Stipra ģimene veido stipru tautu. Ģimene ir ne tikai tautas, bet arī valsts pamats – visas klasiskās politiskās teorijas, kuras ir balstītas dabiskajā likumā, pauž pozīciju, ka valsts veidojas, apvienojoties dzimtām. Nacionālisma izpratnēTurpināt lasīt “8. Tēze: Ģimene un kopiena ir tautu un civilizāciju veidojošās pamatšūnas.”

7. Tēze: Etnoss un etniskā apziņa ir cilvēku sabiedrības fundamentālākais faktors.

Mums ir jābūt etniskajiem nacionālistiem, jo tikai etniskais nacionālisms sniedz neapšaubāmus politiskos argumentus mūsu tautas eksistences tiesībām. Ir jāatmet ideja, ka etniskais nacionālisms ir “sliktais” nacionālisms, kas ir pretrunā ar “labo” pilsonisko nacionālismu. Tāpat kā pseidoargumentācija ir jānoraida arī etniskā nacionālisma reducēšana līdz saukļiem par “galvaskausu mērīšanu” un “asiņu tīrību”, ko neviens etniskais nacionālists nemazTurpināt lasīt “7. Tēze: Etnoss un etniskā apziņa ir cilvēku sabiedrības fundamentālākais faktors.”

6. Tēze: Dinamiskais reālisms ir nacionāldemokrātisma filozofiskais pamats.

Revolucionārās ideoloģijas balstās agresīvā realitātes noliegumā jeb nihilismā. To pamatā ir absolūts Nekas, un tās spēj piedāvāt tikai labākajā gadījumā nosacītu dzīves jēgas apziņu, kas sākas un beidzas ar pašu indivīdu – ierobežotu laikā un telpā. Postmodernais neomarksisms iet vēl tālāk, visa centrā noliekot nevis indivīdu, bet gan izceļot viņa “upura” lomu (visbiežāk seksualitāti) kāTurpināt lasīt “6. Tēze: Dinamiskais reālisms ir nacionāldemokrātisma filozofiskais pamats.”

5. Tēze: Nacionāldemokrātisms ir radies nacionālisma ideoloģijas vēsturiskā attīstības procesā kā atbilde uz revolucionārās ideoloģiskās subversijas izaicinājumu.

Pastāv vismaz trīs nacionālisma aspekti: Nacionālisms kā etniskā apziņa jeb attieksme pret tautu kā savas identitātes paplašinājumu; Nacionālisms kā pretestība citu tautu uzkundzēšanās mēģinājumiem un no tā izrietošā prasība pēc pašnoteikšanās; Nacionālisms kā kontrrevolucionārs un civilizāciju atjaunojošs spēks. Pirmie divi nacionālisma aspekti ir nacionālisma ideoloģijas minimums, kas arī raksturo latviešu nacionālisma vēstures lielāko daļu. ArīTurpināt lasīt “5. Tēze: Nacionāldemokrātisms ir radies nacionālisma ideoloģijas vēsturiskā attīstības procesā kā atbilde uz revolucionārās ideoloģiskās subversijas izaicinājumu.”

2. Tēze: Rietumu un Austrumu civilizāciju sadursme ir vēstures centrālā ass.

Vēstures virzītājspēks ir civilizāciju mijiedarbība un sadursme. Paskatoties uz Rietumu civilizācijas vēsturi plašākā mērogā, varam atrast vienu nemainīgu vadmotīvu – tā ir Rietumu sadursme ar iebrucēju no Austrumiem. “Vēstures tēvs” Hērodots (484-425. p.kr.), aprakstot grieķu un persiešu karus, bija pirmais, kurš konstatēja, ka tā ir plašāka mēroga sadursme starp fundamentāli atšķirīgām politiskajām kultūrām. Tā bijaTurpināt lasīt “2. Tēze: Rietumu un Austrumu civilizāciju sadursme ir vēstures centrālā ass.”

1. Tēze: Latvija ir neatņemama Rietumu civilizācijas sastāvdaļa – civilizācijas, kas atrodas savā lejupslīdē. Šī lejupslīdes cēlonis ir marksistu ideoloģiskā subversija.

Rietumu lejupslīde izpaužas visās sabiedriskās dzīves jomās – morālajā, ekonomiskajā, institūciju, demogrāfiskajā/imigrācijas dimensijā. Tieši lejupslīdes demogrāfiskā dimensija ir visizšķirošākā. Eiropieši izmirst – dzimstības rādītāji ir kritiski turpmākai Eiropas pastāvēšanai. Līdzīgi citām civilizācijām pagātnē arī Rietumi pieredz imigrācijas vilni. Taču, ja Romas impērijas beigu posmā tās kultūru aizstāja radniecīgo indoeiropiešu cilšu pieplūdums, tad šobrīd Eiropā imigrantuTurpināt lasīt “1. Tēze: Latvija ir neatņemama Rietumu civilizācijas sastāvdaļa – civilizācijas, kas atrodas savā lejupslīdē. Šī lejupslīdes cēlonis ir marksistu ideoloģiskā subversija.”

Nacionāldemokrātisma manifests. Ievads.

“Daudz vētru mums reiz pāri gājis, Un, ja vēl daudz mums viņu būs, Dievs aicinās kā aicinājis Arvienu atkal saulē mūs.” Leonīds Breikšs, “Latvieša ticība” Politika ir koncentrēta dzīve. Bet dzīve arvien ir cīņa uz zemes virsas. Politikā tautas un atsevišķā cilvēka liktenis tiek izlemts dažādu varas spēku sadursmē. Izprast šos spēkus, to savstarpējās attiecībasTurpināt lasīt “Nacionāldemokrātisma manifests. Ievads.”

Create your website with WordPress.com
Sākt