10. Tēze: Nacionāldemokrātismā tautas kustība ir galvenā politiskās darbības forma, metapolitika– galvenā stratēģija.

Ikviena veiksmīga nacionālistu organizācija ir kustība, kuras darbības pamatā ir noteikta misijas apziņa un kopiena, kas sevi velta šīs misijas īstenošanai. Šī nacionālā misija ir tautas apvienošana ciešā kopībā. Mūs varbūt šķeļ partejiskie, sociālie vai reliģiskie jautājumi, taču vieno nacionālā ideja – ideja par kopīgām saknēm un kopīgu likteni. Organizācijas jeb kustības kopiena ne tikaiTurpināt lasīt “10. Tēze: Nacionāldemokrātismā tautas kustība ir galvenā politiskās darbības forma, metapolitika– galvenā stratēģija.”

9. Tēze: Demokrātiskā korporatīvisma sistēma ir vienīgais ceļš nācijas varai savā valstī.

Tauta ir suverēns un vienojošais elements efektīvas demokrātijas darbībā. Demokrātiskas sistēmas mērķis ir tautas kopējais labums. Bez tautas nav patiesas demokrātijas, jo tādējādi nav pamata kopējam labumam – šāda pseidodemokrātija pārvēršas par aizsegu oligarhijai, kas valsti izmanto savam labumam. Šī ir fundamentāla politiskā sadursme, kas vijas cauri visai civilizācijas vēsturei – sadursme starp tautas varuTurpināt lasīt “9. Tēze: Demokrātiskā korporatīvisma sistēma ir vienīgais ceļš nācijas varai savā valstī.”

8. Tēze: Ģimene un kopiena ir tautu un civilizāciju veidojošās pamatšūnas.

Nacionāldemokrātisms nozīmē individuālisma pārvarēšanu, personību iekļaujot veselumā. Šādā skatījumā sabiedrības pamatšūna nav atsevišķais indivīds, bet gan mazākā cilvēku kopdzīves forma – ģimene. Stipra ģimene veido stipru tautu. Ģimene ir ne tikai tautas, bet arī valsts pamats – visas klasiskās politiskās teorijas, kuras ir balstītas dabiskajā likumā, pauž pozīciju, ka valsts veidojas, apvienojoties dzimtām. Nacionālisma izpratnēTurpināt lasīt “8. Tēze: Ģimene un kopiena ir tautu un civilizāciju veidojošās pamatšūnas.”

7. Tēze: Etnoss un etniskā apziņa ir cilvēku sabiedrības fundamentālākais faktors.

Mums ir jābūt etniskajiem nacionālistiem, jo tikai etniskais nacionālisms sniedz neapšaubāmus politiskos argumentus mūsu tautas eksistences tiesībām. Ir jāatmet ideja, ka etniskais nacionālisms ir “sliktais” nacionālisms, kas ir pretrunā ar “labo” pilsonisko nacionālismu. Tāpat kā pseidoargumentācija ir jānoraida arī etniskā nacionālisma reducēšana līdz saukļiem par “galvaskausu mērīšanu” un “asiņu tīrību”, ko neviens etniskais nacionālists nemazTurpināt lasīt “7. Tēze: Etnoss un etniskā apziņa ir cilvēku sabiedrības fundamentālākais faktors.”

6. Tēze: Dinamiskais reālisms ir nacionāldemokrātisma filozofiskais pamats.

Revolucionārās ideoloģijas balstās agresīvā realitātes noliegumā jeb nihilismā. To pamatā ir absolūts Nekas, un tās spēj piedāvāt tikai labākajā gadījumā nosacītu dzīves jēgas apziņu, kas sākas un beidzas ar pašu indivīdu – ierobežotu laikā un telpā. Postmodernais neomarksisms iet vēl tālāk, visa centrā noliekot nevis indivīdu, bet gan izceļot viņa “upura” lomu (visbiežāk seksualitāti) kāTurpināt lasīt “6. Tēze: Dinamiskais reālisms ir nacionāldemokrātisma filozofiskais pamats.”

5. Tēze: Nacionāldemokrātisms ir radies nacionālisma ideoloģijas vēsturiskā attīstības procesā kā atbilde uz revolucionārās ideoloģiskās subversijas izaicinājumu.

Pastāv vismaz trīs nacionālisma aspekti: Nacionālisms kā etniskā apziņa jeb attieksme pret tautu kā savas identitātes paplašinājumu; Nacionālisms kā pretestība citu tautu uzkundzēšanās mēģinājumiem un no tā izrietošā prasība pēc pašnoteikšanās; Nacionālisms kā kontrrevolucionārs un civilizāciju atjaunojošs spēks. Pirmie divi nacionālisma aspekti ir nacionālisma ideoloģijas minimums, kas arī raksturo latviešu nacionālisma vēstures lielāko daļu. ArīTurpināt lasīt “5. Tēze: Nacionāldemokrātisms ir radies nacionālisma ideoloģijas vēsturiskā attīstības procesā kā atbilde uz revolucionārās ideoloģiskās subversijas izaicinājumu.”

Iecietības robežas

Par spīti nu jau bēdīgi slaveniem Satversmes tiesas priekšsēdētājas publiskajiem izteikumiem par latviešiem kā neiecietīgiem kaujas suņiem (attiecībā uz LGBT tēmu), latvieši ir ļoti iecietīga tauta. Ir grūti iedomāties citu tautu pasaulē, kas pēc 50 gadu ilgas okupācijas kopumā mierīgi sadzīvotu ar aptuveni trešdaļu valsts iedzīvotāju, kuri šeit atrodas šīs okupācijas seku rezultātā. Tāpat mūsuTurpināt lasīt “Iecietības robežas”

4. Tēze: Vienīgā ilgtspējīgā ārpolitiskā stratēģija mūsu reģionā ir jaunais Prometeisms – vēsturiskā Prometeisma politikas turpinājums 21. gadsimta apstākļos.

Vēsturiskā Prometeisma ideja attīstījās 20. gadsimta sākuma. Tās nozīmīgākie pārstāvji bija Polijas līderis Juzefs Pilsudskis (1867-1935), ukraiņu rakstnieks un politiskais līderis Jurijs Lipa (Yurii Lypa, 1900-1944) un latviešu ģenerālis Pēteris Radziņš. Prometeisma pamatidejas bija: Cīņa pret Krievijas imperiālismu, atbalstot Centralās un Austrumu Eiropas nāciju pašnoteikšanos; Šo nāciju apvienošana Intermarium savienībā – Polijas-Lietuvas federācijas mantiniecē, kasTurpināt lasīt “4. Tēze: Vienīgā ilgtspējīgā ārpolitiskā stratēģija mūsu reģionā ir jaunais Prometeisms – vēsturiskā Prometeisma politikas turpinājums 21. gadsimta apstākļos.”

3. Tēze: Rietumu civilizācijas pamats ir indoeiropiešu kultūra, kas visvairāk ir saglabājusies baltu tautās. Baltu tautas – latvieši un lietuvieši – ir jāapvieno, lai mēs kļūtu spēcīgāki un palīdzētu atjaunoties visai mūsu civilizācijai.

Rietumu civilizācijas pamatā ir indoeiropiešu kultūra, kas pasauli interpretē hierarhiski. [1] Reliģiskā līmenī tā ir ideja par Dievu, kas simboliski saistās ar debesīm (Kārtību) pretstatā zemei vai pazemei (pirmatnējam Haosam). Šī reliģiskā hierarhija kalpoja par pamatu indoeiropiešu sabiedrību organizācijai pēc analoģijas ar cilvēka ķermeni, kurā prāts valda pār vitalitāti un miesu – pastāvēja Priesteru, KaravīruTurpināt lasīt “3. Tēze: Rietumu civilizācijas pamats ir indoeiropiešu kultūra, kas visvairāk ir saglabājusies baltu tautās. Baltu tautas – latvieši un lietuvieši – ir jāapvieno, lai mēs kļūtu spēcīgāki un palīdzētu atjaunoties visai mūsu civilizācijai.”

Create your website with WordPress.com
Sākt