8. Tēze: Ģimene un kopiena ir tautu un civilizāciju veidojošās pamatšūnas.

Nacionāldemokrātisms nozīmē individuālisma pārvarēšanu, personību iekļaujot veselumā. Šādā skatījumā sabiedrības pamatšūna nav atsevišķais indivīds, bet gan mazākā cilvēku kopdzīves forma – ģimene. Stipra ģimene veido stipru tautu. Ģimene ir ne tikai tautas, bet arī valsts pamats – visas klasiskās politiskās teorijas, kuras ir balstītas dabiskajā likumā, pauž pozīciju, ka valsts veidojas, apvienojoties dzimtām. Nacionālisma izpratnē kopīgais labums, kas nosaka ģimenes dzīvi, tiek paplašināts līdz tautai kā organiskai ģimeņu kopai, kas kā savu politiskās organizācijas formu iegūst valsti. Ģimene ir tā vieta, kur cilvēkā tiek veidoti valsti stiprinošie ideāli un vērtības. Tajā cilvēka egoistiskās tieksmes tiek pakārtotas kopējās sadarbības principam, veidojot cilvēku par nobriedušu, sabiedrisku būtni. Gan tēvam, gan mātei šajā sabiedrības mikromodelī ir savi uzdevumi veselīgas bērna personības veidošanā. Tāpēc neomarksistu uzbrukumi ģimenei, kuras kodolu veido vīrieša un sievietes laulība, ir uzbrukums visai sabiedrībai. Ir jāpopularizē dabiskās ģimenes nozīme, lai neļautu kreisajiem totalitāristiem to vienādot ar citiem dzīves modeļiem, kuriem nav nekādas saistības ar tautas ilgtspējas nodrošināšanu. Tāpat ģimene ir jāaizsargā no iejaukšanās tās funkcijās – valsts institūcijas nevar aizstāt vecāku lomu audzināšanā.

Ja ģimene ir cilvēka pirmā uzticības saite, tad nākamā ir viņa kopiena. Nacionāldemokrātisms iestājas par subsidiariātes principu – vara ir jārealizē pēc iespējas zemākā līmenī, pēc iespējas konkrētākā veidā. Demokrātija nav balsojums reizi četros gados par jaunākajiem oligarhu polittehnoloģiskajiem projektiem. Cilvēkiem ir jādod iespēja lemt par savu likteni katru dienu kopienas ietvaros, kur vislabāk ir iespējams redzēt savu darbu augļus. Vietvarā balstītas kopienas atdzimšana paver iespēju tautiešu reemigrācijai un tautas morālajai atdzimšanai. Kā pierādījuši etologa Džona B. Kalhūna (1917-1995) eksperimenti, pārapdzīvotība pat peļu un žurku līmenī ir bioloģiski kaitīga un noved pie sociālās kārtības sabrukuma, psiholoģiskām un uzvedības novirzēm, kas ļoti uzkrītoši atgādina neomarksisma politikas “sasniegumus” un beidzas ar sugas bojāeju.[1] Pārmērīgo urbanizāciju tādējādi var uzskatīt par Rietumu sabiedrības krīzi veicinošu faktoru. Tāpēc valstij, kurai rūp nācijas fiziskā un psiholoģiskā veselība, ir jāveic deurbanizācijas politika.

Ir jāmaina valsts lauksaimniecības politika, vairāk atbalstot nelielas saimniecības, kuras nodarbojas ar nišas lauksaimniecības produktu ražošanu un veido lauku dzīvesveida modeli, ļaujot saglabāt Latvijas unikālo kultūrvidi un dabu. Ģimenes mājsamniecība ir organiskās kopienas ekonomikas pamats – lauksaimniecības politika ir iespēja šo ideju īstenot vistiešākajā veidā. Mācoties no Igaunijas piemēra iespējams izveidot atbalsta mehānismu tām ģimenēm, kas vēlas pārvākties uz dzīvi un darbu laukos. Protams, liela nozīme ir arī izglītības sistēmai un valsts komunikācijai – dzimtās zemes un ģimenes kā pamatvērtību apziņa mudinās cilvēkus pārvākties uz laukiem daudz vairāk nekā pašplūsmā atstāts “patērētāju sabiedrības” entropijas process, taču efekts abpusējs – dzīve laukos ir tā, kas nostiprina šīs vērtības, it īpaši, ja lauksaimnieki apvienojas spēcīgās korporācijās, kā tas bija pirmajā Latvijas neatkarības posmā. Mūsu zeme ir mūsu identitāte. Bez zemes cilvēks izsakņojas – kļūst “internacionāls” un ātri aizmirst savu atbildību pret iepriekšējām un nākamajām paaudzēm. Ne velti boļševikiem bija tik svarīgi atņemt cilvēkiem viņu dzimtas zemi – tas bija pats būtiskākais elements etniskās identitātes iznīdēšanai, paaudžu pārmantojamības pārtraukšanai un totalitāra režīma kontroles izveidošanai.

Lauku kopienu stiprināšana ir iespējama arī ar nodokļu politikas palīdzību, piemēram, ierobežojot tik lielu saimniecību rašanos, kas atņem iespējas citiem iegūt savu privātīpašumu; mazinot īpašuma nodokli un pārceļot nodokļu slogu uz ekskluzīvām vai kaitīgām patēriņa precēm; ar īpašu mājokļa politiku, kas nevis finansē necilvēcīgu un estētiski atbaidošu blokmāju celtniecību, bet atbalsta privātmāju un lauku saimniecību izveidi; kā arī infrastruktūras uzlabošanu starp “perifēriju” un centru. Dažādie kopienu finansēšanas projekti, protams, nav iespējami, paļaujoties uz ārvalstu banku labvēlību un izpratni par mūšu nācijas vajadzībām, bet tikai ar visu valsti aptveroša krājaizdevu sabiedrību tīkla palīdzību, kas kalpo kā visstiprākais vairogs pret citādi ievainojamajām nelielajām ģimeņu saimniecībām.

Mūsdienu ekonomikā, kurā nodarbinātība kļūst arvien mazāk saistīta ar atrašanos kādā noteiktā vietā, arvien vairāk cilvēkiem būs iespēja strādāt savās mājās un dzīvot ārpus pilsētām. Tie ir procesi, kas var palīdzēt atdzimt vietējai kopienai. Ap spēcīgām kopienām organizētajai nācijai ir jāaizstāj tā sauktā “labklājības valsts”, kas patiesībā ir līdzekļu izšķērdēšana, atkarīgas sabiedrības veidošana neomarksistu interesēs un cilvēku uzpirkšana par viņu pašu samaksātajiem nodokļiem. Tāpat šāda sistēma daudz labāk nodrošinātu nācijas demogrāfisko ataudzi nekā vienkārša pabalstu politika.

Tā kā organiskā tautas izpratne nepieļauj ne totalitāru atsevišķā cilvēka pakļaušanu kolektīvam, ne arī kopienas izšķīšanu atomizētos indivīdos, īpaši svarīga loma ir tautas pašorganizēšanās garam un savu interešu aizstāvībai ekonomiskajā un politiskajā sfērā caur demokrātisku korporatīvismu. Demokrātiskās korporācijas veido nākamo cilvēka lojalitātes līmeni pēc kopienas, aizsargājot atsevišķās mājsaimniecības pret valsts varas un oligarhijas patvaļu.


[1] John B. Calhoun Film 7.1 [edited], (NIMH, 1970-1972), https://www.youtube.com/watch?v=iOFveSUmh9U&feature=youtu.be

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt
%d bloggers like this: